EIROPĀ. 2006. gada 8. maijs, EKL. Eiropas Komisija nākamnedēļ ziņos par Slovēnijas un Lietuvas gatavību pievienoties eirozonai 2007. gadā. Igaunija divas nedēļas atpakaļ nolēma atlikt pievienošanos līdz 2008. gadam, Latvijas valdība jaunus komentārus nav sniegusi. Avots: Sanita Jemberga, "Diena", 2006. gada 8. maijs, saite http://www.diena.lv/arzemes
Ja es būtu lietuvietis, justos ES smagi piekrāpts, un viņiem ir pamats. Tāds tiešums Briselē nav ierasta lieta, taču tieši tā Financial Times Briseles biroja vadītājs Džordžs Pārkers apraksta situāciju ap Lietuvu un eiro ieviešanu 2007.gadā, kas radījusi minējumus par dubultiem standartiem un eirozonas valstu vēlmi padarīt to par ekskluzīvu klubu, kur pienācēji nav vēlami.
Jaunajām valstīm uz eiro jāpāriet obligāti, bet termiņus nosaka pašas. Pirmās trīs — Lietuva, Igaunija un Slovēnija — cerēja eiro ieviest no 2007.gada. Tagad ir skaidrs, ka maija vidū pozitīvs vērtējums būs tikai Slovēnijai, bet Lietuva saņems atteikumu. Viļņai, kur pēdējās nedēļās valda noskaņa "šogad vai nekad", tas ir trieciens, kas licis amatpersonām eiro inflācijas kritēriju atzīt par "bezjēdzīgu", kam piekrīt arī pētnieki, bet ne ES izpildvara.
Paraugskolēns Slovēnija
Slovēnija ekonomiski ir paraugskolēns — inflācija 2,3% pieļaujamo 2,6% vietā, parāds 29% no IK atļauto 60% vietā, 1,8% budžeta deficīts 3% vietā. "Slovēnijas valdībai eiro ieviešana ilgi bija prioritāte, un sabiedrības atbalsts ir liels — drusku zem 60%," teica Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Žiga Lavrics. Lielākās bailes, kā visur, ir no cenu celšanās.
Gambīts ar Lietuvu
Lietuvu iegāzīs tas pats iemesls, kas pagājušajā nedēļā lika Igaunijai atbīdīt eiro ieviešanu uz vismaz gadu — pārāk liela, lielākoties naftas cenu izraisīta inflācija. Viļņai ir 2,67%, bet eiro vajag 2,6%. Lietuvieši spēlēja riskantu spēli, pieprasot valsti vērtēt tagad, jo gada otrajā pusē inflācija prognozēta 3,5% un tāpēc tā nevar izpildīt inflācijas noturīguma prasību. Taču Briseles CEPS institūta direktors Daniels Gross norāda, ka eirozonas valstij Īrijai 2000.gadā inflācija bija 5%, kamēr pieļaujamais lielums iestājai eirozonā bija 2.8%. "Lieliski augoša ekonomika, kam inflācija bija dabiska, sakārtotas finanses — Lietuva ir tāda pati. Inflācijas definīcija ir bezjēdzīga," norāda D.Gross.
To pašu uzsver lietuvieši. ES likumi prasa, lai inflācija nebūtu par 1,5% lielāka nekā triju mazākās inflācijas piemeklēto ES valstu vidējais līmenis. "Šobrīd 2 no 3 — Polija un Zviedrija — pat nav eirozonas valstis. Cik loģiski ir noteikt kritērijus, balstoties uz valstīm, kas pat nepiedalās? Vai nebūtu jāņem vērā, kāpēc inflācija tur ir tik zema, kas nebūt ne vienmēr liecina par brīnišķīgu ekonomikas stāvokli? Kāpēc jāsoda valstis par ātru izaugsmi?" norāda Lietuvas FM amatpersona Rolands Kriščūns.
Konspirāciju teorijas
Sarūgtinājumu pastiprina fakts, ka Grieķija eirozonā iešmauca ar statistikas viltošanu, Beļģijas un Itālijas parāds bija lielāks par pieļaujamo, Vācija, Francija un citi kopš eiro ieviešanas ne gadu nav spējušas izpildīt budžeta deficīta prasības. "Pār EK ir nākusi apsveicama apskaidrība, ka likums ir jāievēro. Diemžēl Lietuva ir pirmā kam, un patiesais iemesls ir fakts, — ja tas nenotiks tagad, tas nenotiks nekad. Lietuva ir maza, un tās finanses eirozonu neietekmēs, bet kas notiks, kad pienāks Polijas un pārējās Centrāleiropas kārta?" skaidro Dž.Pārkers. Viņš atzīst, ka Lietuvas atraidīšana radījusi virkni konspirāciju teoriju. Pirmā — valstis ar "ia" angliskā nosaukuma beigās nav vēlamas, jo ir "liberālas, amerikāniskas, privatizācijai draudzīgas un diez ko neiederas tādu spēlētāju kā Francija idejā par ekskluzīvu eirozonu, kas to vēlas redzēt kā "divu ātrumu Eiropas" pamatu". Lietuvai kaitējot arī ES valdošā neizpratne, ka Baltijas valstis ir trīs, nevis viena liela, kam visur jāiestājas vienlaikus. Turklāt pašā eirozonā, kur ir 12 vecās valstis (izņemot Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju) aug plaisa starp liberālajām, ātri augošajām valstīm un klibotājiem.
EK spēlē pēc noteikumiem
EK uzsver, ka konspirācijām nav pamata un vērtējumu veidojot tikai likums, ko neviens, ieskaitot Lietuvu, nav vēlējies mainīt. "Mēs gribam, lai valstis pirms iestāšanās izveido uzticamu "finanšu pasi", proti, nosaka reālistiskus mērķus — nevis 2008.gadu, bet, piemēram, 2010.gadu, jo atkāpšanās kaitē tikai tām pašām, biznesam un reputācijai," teica augstu stāvošs EK ierēdnis.
Latvijas valdība spītīgi turas pie sen izsludinātā 2008.gada, kas inflācijas dēļ universāli atzīts par nereālu, bet ko valdība atzīt kavējas. Eksperti norāda — Lietuvas "nē" nozīmē daudz stingrāku vērtējumu kandidātēm. 2) Starptautiskās Eiropas Kustības prezidenta Pata Koksa vēstījums Eiropas dienā Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/256 3) Eiropas Savienībai jāveido skaidrāka kaimiņpolitika Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/258 4) Knuts Skujenieks: arī viens cilvēks ir Latvija Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/259 5) "Prāta vētra" MTV Europe
Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/264 6) Divi gadi ES — ko tie nesuši Latvijas ekonomikai? Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/266 7) 17. maijā - Latvijas vakars "Atklāj Eiropu" Briselē Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/268 8) Biodīzeļdegvielas izlaide ES varētu palielināties par 20% gadā Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/275 9) Eiropas dienas diskusiju rezultāti Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/277 10) 20. maijā - Eiropas mūzeju nakts 2006 Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/263 11) Briseles puika Latvijas hokeja fanu kreklā Saite: http://www.eiropaskustiba.lv/lv/aktualitates/276 12) Latvijas dalības ES stratēģijas projektam pārmet bezzobainumu | 
