Goda prezidents

Gunārs Meierovics (12.05.1920. - 11.02.2007.)

Pirmais Eiropas Kustības Latvijā prezidents (1997. - 1999. gads), valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks

Gunārs Meierovics studēja Latvijas un Baltijas universitātēs tautsaimniecību un inženierzinātnes.  Pēc bēgļu gaitām Vācijā izceļoja uz Amerikas Savienotajām valstīm, kur līdz iziešanai pensijā strādāja ASV Aizsardzības ministrijā.  Līdztekus maizes darbam viņš vienmēr atrada laiku darboties arī latviešu sabiedrībā, it sevišķi risinot nacionālpolītiskas problēmas, kas skāra Latvija un Baltijas valstu nākotni.  Kopš Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) dibināšanas 1951. gadā viņš pildīja dažādus amatus apvienībā – kā kasieris, vicepriekšsēdis un priekšsēža vietnieks, kā Informācijas nozares vadītājs un kā ALAs pārstāvis Apvienotajā baltiešu komitejā (ABK); vēlāk vadīja PBLA un Latvijas brīvības fondu.

Gunāru Meierovicu vislabāk raksturo divas viņa mūža lielākās intereses. Pirmā – baltiešu un Baltijas valstu sadarbība. Viņa ierosmē 1961. gadā nodibinājās Apvienoto baltiešu komiteja ASV, kas sekmīgi darbojas vēl šodien.  Viņa aicinājumu īstenojot, izveidojās un vairākus gadus desmitus darbojas Pasaules baltiešu apvienība un savā laikā visu komūnistu režīma apspiesto Eiropas tautu pārstāvniecība (AEEEC). Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, atkal G. Meierovica ierosmē, nodibinājās Latvijas Aizsardzības darba grupa ASV, kas no sākotnējas mazas grupas Vašingtonas apkārtnē ir izveidojusies par spēcīgu padomnieku grupu, pārstāvot visas ASV bruņoto spēku nozares.

Otrā – ievirzīt latviešu un baltiešu jaunatni nacionālpolītiskajā darbā. Gunāra Meierovica ideja - gādāt par Latvijas un Baltijas valstu nākamajiem brīvības cīnītājiem – īstenojās ar t.s. vasaras stipendiātu programmu, ko uzsāka ALA, un tai pievienojās arī ABK un PBLA.  Stipendiāti ne tikai iepazinās ar baltiešu centrālo organizāciju darbu ASV un ar ASV valdības un likumdevēju iestādēm, bet arī palīdzēja ASV iedzīvotājiem labāk izprast baltiešu un Baltijas valstu likteni un problēmas. 

Gunārs Meierovics bija klāt vienmēr un visur, kur pārrunāja Baltijas valstu likteni – Žeņevā, Belgradē, Helsinkos, Madridē, Bonnā, Franfurtē utt. Viņš bija pirmais kas jautāja Austrālijas vēstniecībai ASV - kādēļ Austrālija ir atzinusi Baltijas valstu de facto okupāciju? Baltieši jutās gandarīti, kad Austrālijas valdība atcēla šo lēmumu.  Atgriezies uz dzīvi Rīgā, viņš nekavējoties ķērās pie darba, lai veicinātu Baltijas valstu sadarbību, strādājot gan Latvijas valsts dienestā, gan privāti. 

Kopš Otrā Pasaules kara beigām, Gunārs Meierovics nav žēlojis ne savus spēkus, ne veselību, ne līdzekļus, lai Latvija, Igaunija un Lietuva atgūtu zaudēto neatkarību, veicinātu kopējos mērķus un Baltijas valstu stabilitāti brīvā un vienotā Eiropā.

Izraksts no EKL statūtu trešās nodaļas

f) Goda prezidents

3.23. Kopsapulce var ievēlēt vienu goda prezidentu. Goda prezidents var pārstāvēt EKL reprezentācijas pasākumos un viņam ir balsstiesības EKL valdes sēdēs.

info@eiropaskustiba.lv