Politikas izstrāde

Saskaņā ar deklarācijā minēto, ministrijās notiek politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu gatavošana. Šajā posmā politikas plānotāji ministrijās veic ierosinātās politikas ietekmes sākotnējo novērtējumu, prognozējot politikas vai tiesību akta iespējamo ietekmi uz sabiedrību gan ekonomiskajā, gan finansiālajā aspektā. Tiek pētīta arī tiesību akta vai politikas ietekme uz dažādām iesaistītām grupām. Arvien biežāk ministrijas, sākot izstrādāt tiesību akta projektu un politikas plānošanas dokumenta projektu, pieaicina NVO ekspertus, jo tām par attiecīgo jomu ir nepieciešama papildu informācija un viedokļi. Dažās ministrijās ir izveidotas konsultatīvas padomes, kuras pastāvīgi piedalās tiesību aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādāšanā un sniedz par tiem atzinumus.

Dokumentu veidi ir definēti Ministru kabineta Kārtības rullī.

Ārējie normatīvie akti:

1. Latvijas Republikas Satversme.
2. Likumi un starptautiskie līgumi, kuri Latvijas tiesību sistēmā iekļauti ar likumu, Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku, kuri pieņemti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā.
3. Ministru kabineta noteikumi un starptautiskie līgumi, kuri Latvijas tiesību sistēmā iekļauti ar Ministru kabineta noteikumiem.
4. Pašvaldību saistošie noteikumi.

Ārējos normatīvos aktus pieņem vai izdod Latvijas Republikas Satversmē, likumos leģitimēti publisko personu orgāni – Saeima, Ministru kabinets un pašvaldības. Ārējie normatīvie akti ir saistoši visām privātpersonām, tajā skaitā juridiskajām personām.

Saeima pieņem likumus.

Ministru kabinets izdod noteikumus, instrukcijas, ieteikumus. Ministru kabinets pieņem lēmumus rīkojuma vai protokollēmuma veidā.

Pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kas ir saistoši tikai attiecībā uz noteiktas pašvaldības teritoriju.

Iekšējie normatīvie akti:

Instrukcijas, ieteikumi, reglamenti, nolikumi, iekšējās kārtības un uzvedības noteikumi un citas pārvaldes lēmumu pieņemšanas kārtības.

Iekšējie normatīvie akti nav saistoši privātpersonām. Tos izdod Ministru kabinets, ministrijas, iestādes, amatpersonas, un tie ir saistoši attiecīgi Ministru kabinetam vai institūcijām, amatpersonām padotajiem subjektiem.

NVO iespējas šajā posmā:

1. Līdzdalība šajā posmā sniedz visefektīvākās līdzdalības iespējas – sniedzot vispilnīgāko informāciju par esošo situāciju un iespējamo rīcības virzienu, šī ir iespēja NVO piedāvāt savus risinājumus un ekspertīzi.
2. Iespējama līdzdalība politikas plānošanas dokumenta vai normatīvā akta projekta izstrādes darba grupā vai arī atzinuma sniegšana (Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē, Ministru kabineta sēdē).
3. NVO viedoklis var rosināt diskusiju sabiedrībā (publikācijas, demonstrācijas u.c.) tieši ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.