2013. gads Latvijas sabiedrībai, īpaši juristiem, pagājis Egila Levita zīmē, kurš stiprinājis Eiropas Savienības nacionālo valstu pamatvērtības Latvijā un nostiprinājis Latvijas kā nacionālas Eiropas valsts būtību Latvijas Republikas Satversmes preambulas projektā, bagātinot un pilnveidojot sabiedrisko domu; Izstrādājis Satversmes preambulas projektu, kas vērsts uz latviešu nācijas pašapziņas un atbildības veicināšanu; Harizmātiska persona, kas spēj aizraut kā politisks līderis.
No 1995. līdz 2004. gadam bijis tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kopš 2001. gada – Starptautiskās Arbitrāžas tiesas tiesnesis. 2004. gadā ievēlēts par tiesnesi Eiropas Kopienu Tiesā. Karjeras laikā Levits bijis arī LR vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un LR Saeimas deputāts.
1990. gada 4. maija deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors. Aktīvi darbojies Latvijas jaunās tiesību sistēmas izveidē. Daudzu juridisko koncepciju un likumu līdzautors. Aptuveni 100 zinātnisko publikāciju autors par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem, par Latvijas valsts tiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesību reformas un demokrātijas jautājumiem.
2013. gada 4. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra savam goda doktoram Egilam Levitam Dītriha Andreja Lēbera vārdā nosaukto balvu par izcilu devumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā.
2013. gada 24. septembrī žurnālā Jurista Vārds tika publicēts Egila Levita izstrādāts priekšlikums Satversmes preambulas paplašināšanai, kas ir izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā.
Atbildes uz balsotāju jautājumiem
- Vai atbalstāt Valsts padomes izveidi Latvijā pēc Francijas piemēra, kur šim institūtam ir uzticēta autoritatīva, konsultatīva loma jautājumu izvērtēšanai no konstitucionālo normu skatu punkta pirms attiecīgā jautājuma (likuma) izsludināšananas?
- Par jaunas valsts institūcijas – Valsts padomes – nepieciešamību rakstīju jau 2005.gadā. Francijā Valsts padome pastāv kopš 1799.gada, kad to izveidoja Napoleons (vēlāk šis modelis tika pārņemts arī daudzās citās valstīs, piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Portugālē, Grieķijā u.c.). Valsts padomei vajadzētu būt juridiski-politiskai institūcijai, kas konsultē tās valsts galvenās institūcijas, kas pieņem lēmumus – Ministru kabinetu, Saeimu, Valsts prezidentu, varbūt arī citas. Valsts padomei vajadzētu sagatavot primāri juridiskus atzinumus par plānotiem vai iespējamiem valsts lēmumiem un projektiem, taču tiem jāietver arī tālredzīgāki politiski apsvērumi, kas nav primāri saistīti ar partiju politiku, bet gan orientēti uz valsts un sabiedrības interesēm kopumā. Tādēļ Valsts padomes sastāvā vairākumā vajadzētu būt juristiem, kuriem ir liela autoritāte, bet kuriem ir arī plašāks politisks, vēsturisks, sabiedrisks, kultūras apvārsnis. Papildus tur varētu būt arī bijušie Valsts prezidenti vai citi politiķi ar autoritāri un pieredzi. Šāda institūcija veicinātu mūsu valsts vadības svarīgu lēmumu tālredzīgumu un kvalitāti, palīdzētu pacelt šādus lēmumus virs ikdienas politiskajām domstarpībām un noorientēt tos uz tālejošām, ilgtermiņa valsts un sabiedrības interesēm.
- Kā vērtējiet Latvijas Republikas tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbu?
Jānis Bordāns ir viens no labākajiem atjaunotās Latvijas tieslietu ministriem – principiāli orientēts uz tiesiskumu, nacionāli un demokrātiski domājošs, ar krietni plašāku redzējumu kā tikai savas nozares speciālists.
– Kas Latvijā būtu jādara, lai reformētu segregēto vispārējās izglītības sistēmu.
Segregētā izglītības sistēma, kur viena daļa jaunās paaudzes tiek atdalīta no mūsu kopējās latviešu valodas, kultūras, vēstures redzējuma, atražo padomju sistēmas struktūras, apgrūtina šīs jaunās paaudzes daļas dabisku un automātisku ieaugšanu un integrāciju latviskajā informācijas telpā. Šāda sistēma veicina sabiedrības sašķeltību. Tādēļ tā būtu jāreformē, lai nodrošinātu vienotu skolu sistēmu visiem Latvijas bērniem. Šāda reforma ir ļoti rūpīgi un profesionāli jāsagatavo, it sevišķi jānodrošina, ka tie skolnieki, kas latviešu valodu mājās nav apguvuši pietiekamā līmenī, to var paātrināti apgūt speciālās nodarbībās, jānodrošina arī tas, ka skolnieku savstarpējā sarunvaloda skolās ir latviešu valoda. Šeit daudz ko var mācīties no paraugiem citās Eiropas valstīs, kā tās integrē vienotā skolu sistēmā bērnus, kuri mājās nerunā valsts valodā; Rietumeiropā skolnieku segregācija pēc valodas principa praktiski neeksistē. Lai veicinātu mazākumtautību valodas, tās būtu jāpasniedz kā atsevišķs priekšmets. Reforma būtu jāveic pakāpeniski – vispirms jānodrošina priekšnoteikumi, it sevišķi jāsagatavo skolotāji, tad jāsāk ar pirmo klasi. Tātad reforma var pakāpeniski tikt veikta 12 gados.
- Vai Latvijā ir nepieciešams visas tautas vēlēts Valsts prezidents?
Tautas vēlēts prezidents ir iespējams. Jautājum ir, kādas tad būtu Valsts prezidenta pilnvaras. Tomēr nedomāju, ka ar to tiks atrisinātas tās problēmas, uz kuru atrisināšanu cer šī modeļa piekritēji. Jo vēlētāji jau ir tie paši, kas vēlē Saeimu – kādēļ gan lai vēlētāji, vēlot prezidentu, principiāli vadītos no citiem politiskiem kritērijiem, nekā tad, kad viņi balso par Saeimas deputātu kandidātiem? Arī citu valsts pieredze rāda, ka tautas vēlēts parezidents praktiski vienmēr ir kāds no lielākā politiskā spēka pārstāvjiem. Katrā ziņā, valsts politika tad lielākā mērā būs atkarīga no viena konkrēta cilvēka labajām vai sliktajām īpašībām, spējām un deficītiem, kā tas ir tagad. Neesmu principiāli pret tautas vēlētu prezidentu, taču neredzu arī īpašu labumu, ko tas varētu dot, salīdzinot ar pašreizējo sistēmu. Šai ziņā esmu neitrāls.