Jauna līdzdalības demokrātijas iespēja Eiropas Savienībā, kas prasa lielu atdevi – Eiropas Pilsoņu iniciatīva Šodien, 27. martā, Eiropas Savienības mājā plašu interesentu loku pulcēja Diskusija par Eiropas Pilsoņu iniciatīvas juridiskiem, politiskiem, sabiedriskiem un organizatoriskiem aspektiem „Eiropas Pilsoņu iniciatīvas starta šāviens 1. aprīlī – Joks, apdraudējums vai patiesa sabiedrības līdzdalības iespēja?” Diskusija tika veidota, lai kliedētu plašos mītus un parādītu iespējas, kas saistītas ar jauno ES līdzdalības instrumentu, kas būs izmantojams sākot ar šī gada pirmo aprīli.
Sabiedrībai Iniciatīva ir drusku kā sava veida „tvaika nolaišanas”, bet Eiropai kopumā – solītis pareizā virzienā, atzīmēja viens no panelistiem, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) loceklis, prognozē, ka Latvija būs ļoti populārs partneris jaunajās iniciatīvās, pateicoties savām līdzdalības tradīcijām un pieredzei, jo mums parakstu vākšana par dažādām ierosmēm nav sveša. Nepieciešamo parakstu skaitu Latvijā varētu būt salīdzinoši viegli savākt. A. Gobiņš atzīmēja arī, ka tā ir arī „laba tīklošanās un kontaktu veidošanas iespēja starptautiskajā līmenī, kā arī iespēja pilsoņiem uzņemties līdzatbildību par viņiem svarīgām lietām, līdzpiederētību (ownership) Eiropas politikai. Ja cilvēks vienreiz sācis interesēties par kādu jautājumu, Iniciatīvai pateicoties, ļoti iespējams, ka viņš to turpinās arī nākotnē.”
Eiropas Pilsoņu iniciatīva ir unikāls tiešās demokrātijas instruments pārnacionālā mērogā. Tā ļauj pašiem pilsoņiem, bez starpniekiem, iesaistīties lēmumu pieņemšanā. „Šādu vienotu politiku atrast un izstrādāt septiņu valstu pārstāvjiem, protams, būs grūti, bet tas ir arī ļoti interesants sadarbības instruments” – tā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis un EESK loceklis Pēteris Krīgers. Latvijai interesanti jautājumi varētu būt, piemeram, darba aizsardzības jautājumi vai vienotas minimālās algas ieviešana visā Eiropas Savienībā. Tomēr, kā norādīja jurists, ES tiesību speciālists Inguss Kalniņš, „Komisija dažādos posmos var arī noraidīt noteiktus ierosinājumus.” Viņš arī kliedēja mītu par otras valsts valodas iespējamo ieviešanu Latvijā ar Iniciatīvas palīdzību.
Galvenajiem rīkotājiem jaunais līdzdalības instruments prasa salīdzinoši lielu darbu, taču dalībnieki atzina, ka ir lieli ieguvumi piedalīties vai veidot iniciatīvas komandā ar citiem. Rīkotājiem ir jāsavāc vismaz viens miljons ES pilsoņu parakstu no vismaz septiņām ES dalībvalstīm. Diāna Potjomkina, Eiropas Kustības Latvijā eksperte, ieteica šos kritērijus pat izpildīt ar uzviju, un atzīmēja, ka viss process – no idejas līdz parakstu vākšanai līdz reālam ES lēmumam – visticamāk, ilgs vairākus gadus. No auditorijas puses izskanēja pozitīva pieredze, kur tika savākti veseli 2 miljoni paraksti pret cilvēku ar īpašām vajadzībām diskrimināciju, t.sk. ar aktīvu Latvijas līdzdalību. Tomēr klātesošajiem radās arī vairāki jautājumi par to, vai un kur saņemt juridisko un cita veida palīdzību saistībā ar jauno līdzdalības instrumentu.
Vairākās Eiropas Savienības institūcijās – t.sk. Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību – šobrīd notiek diskusijas par to, kā nodrošināt atbalstu Eiropas Pilsoņu iniciatīvas iesniedzējiem. EESK III grupa – „Dažādas intereses” – arī ir atbalstījusi šīs diskusijas norisi, sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā.
Papildus informācija:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) bieži tiek raksturota kā pilsoniskās sabiedrības savienojuma tilts ar ES institūcijām. Tās trešajā grupā apvienoti dažādu biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Pirmajā un otrajā grupā savukārt apvienojas darba devēji un darba ņēmēju pārstāvji. EESK konsultē Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi par svarīgākajām likumdošanas iniciatīvām, kā arī veido dažādus sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas pasākumus.
EESK komanda no Latvijas: Ariadna Ābeltiņa (ārējo sakaru koordinētāja, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)); Gunta Anča (Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja); Vitālijs Gavrilovs (Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents; Latvijas Nacionālās trīspusējās sadarbības (NTSP) padomes līdzpriekšsēdētājs; Eiropas Biznesa konfederācijas (BUSINESSEUROPE) Prezidentu padomes loceklis); Andris Gobiņš (Eiropas Kustības Latvijā prezidents); Armands Krauze (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs, projektu vadītājs); Pēteris Krīgers (LBAS priekšsēdētājs); kā arī Gundars Strautmanis (Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras prezidents, LDDK Padomes loceklis).
Eiropas Kustība Latvijā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām Latvijā, kas darbojas politikas jomā. EKL strādā, lai sekmētu informētas sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un aktīvu Latvijas dalību Eiropas Savienībā. EKL prezidents, Andris Gobiņš, kopš 2010. gada ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā – ES konsultatīvajā institūcijā, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp sociālos partnerus.
Diskusiju finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietas komitejas III grupa, kuru veido pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no dažādām jomām. Diskusijas ieraksts atrodams šeit, savukārt fotogrāfijas no pasākuma drīz būs pieejamas šeit. Pateicamies Eiropas Parlamenta informācijas birojam Rīgā par telpu nodrošināšanu diskusijai!
* Attēlā: Trīs no diskusijas panelistiem – no kreisās: Prof. Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas vadītājs, profesors; Inguss Kalniņš, jurists, Eiropas Savienības tiesību speciālists; Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis. Autors – Eiropas Kustība Latvijā