Vai diplomātiskais karš?
Šo rakstu publicēju ar nelielu aizkavēšanos, kas radusies, kamēr tas tika tulkots. Saturs gan paliek tikpat aktuāls.
Internetā ik pēc stundas tiek publicēti arvien jauni raksti par „diplomātisko karu”, ES paziņojums par vēstnieku atsaukšanu un jaunas rezolūcijas par Baltkrieviju, bet Minska savukārt, paslēpusies, gaida pretinieka reakciju uz savu kārtējo rīcību. Kas tad notika Briseles un Minskas attiecībās?
Raksturojot situāciju saistībā ar vēstnieku izsūtīšanu no Minskas, mediju virsraksti pilni ar apzīmējumu „diplomātiskais karš.” Kā tiesību studente, gribētu norādīt, ka tas ir absolūti politisks termins, kuram nav nekādu tiesisku pamatu. Tāpat tika raksturotas arī attiecības starp Krievijas un Ukrainas Ārlietu ministrijām 2009. gada vasarā, kad, reaģējot uz Krievijas padomnieka izsūtīšanu no vēstniecības Ukrainā, pati Krievija izsūtīja arī Ukrainas ģenerālkonsulu Sanktpēterburgā un padomnieku no vēstniecības Maskavā. 2011. gada pavasarī sāka runāt arī par diplomātisko karu starp Baltkrieviju un Ukrainu, kad no Baltkrievijas teritorijas deportēja Ukrainas tiesību aizstāvjus, protesta akcijās arestēja ukraiņu pilsoņus, bet par visa kulmināciju kļuva Ukrainas vēstnieka izsūtīšana, kurš vairākkārt nosodīja notikumus Minksā pirms un pēc prezidenta vēlēšanām.
Taču tagad masu mediji pareģo jau sākušos vai vēl gaidāmu diplomātisko karu starp Minsku un Briseli, kas gan ir tikai politisks jēdziens un nozīmē vien atbildes politiskos pasākumus uz citas valsts nedraudzīgiem soļiem. Pēc tam kad ES ārlietu ministri papildināja melno sarakstu ar jauniem Baltkrievijas ierēdņu vārdiem, kuriem liegta iebraukšana ES, oficiālā Minska ieviesa pretpasākumus. Tiesa gan, tā „melnajā sarakstā” iekļāva nevis represiju rīkotājus un līdzdalībniekus, kā to darīja ES, bet gan ES ierēdņus, kas šķietami ierosināja šādas sankcijas pret Baltkrieviju. Šāds pasākums pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un var tikt uzskatīts par retorsijām. Retorsiju definīcija un to konkrēti veidi nav definēti nedz nacionālajā, nedz starptautiskaja likumdošanā, un katrā konkrētajā gadījumā tie ir atkarīgi no tā vai cita nedraudzīga akta un no konkrētās valsts.
Otrkārt, oficiālā Minska rekomendēja Eiropas Komisijas pārstāvei Minskā un Polijas vēstniekam izbraukt no Baltkrievijas uz konsultācijām. Atbildot uz šiem Baltkrievijas Ārlietu ministrijas pasākumiem, Eiropas valstu pārstāvji savukārt nolēma atsaukt savus vēstniekus uz konsultācijām. Šī situācija un Baltkrievijas valdības lēmums arī nekādā veidā netiek regulēts ar diplomātiskajām tiesībām. Saskaņā ar izveidojušos starptautisko praksi, vēstnieka klātbūtne tajā vai citā valstī liecina par to, ka starp divām valstīm pastāv stabilas politiskas, ekonomiskas un kultūras attiecības. Gadījumi, kad vēstnieki tika pasludināti par persona non grata, diplomātisko tiesību vēsturē gadījušies pietiekami bieži.
Oficiālajai Minskai šis paņēmiens arī ir labi pazīstams. 2008. gadā, pēc tam, kad ASV nepildīja Baltkrievijas puses lūgumu samazināt savas vēstniecības darbinieku skaitu, ASV vēstniecības pārstāvim tika iesniegts vesels saraksts ar diplomātiem, kas tika pasludināti par persona non grata. Šāda rīcība notiek saskaņā ar Vīnes konvencijas 9. pantu un, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ir uzskatāma par tiesisku. Parasti tā notiek, reaģējot uz kādu uzņemošajai valstij nevēlamu diplomāta rīcību (piemēram, spiegošanu), bet šajā gadījumā atsaukto vēstnieku nevēlamā rīcība bija Eiropas valstu politiskais kurss.
Oficiālās Minskas un Eiropas valstu savstarpējās attiecības tātad ir tiesiskajos rāmjos, un presē rakstītais par „Minskas un Briseles attiecību eskalāciju” ir tikai politiska konstrukcija. Praksē nedz Minska, nedz Brisele nav izdarījušas neko tādu, ko varētu raksturot kā „diplomātisko karu”: starp valstīm nodibinātas diplomātiskās attiecības, tāpēc šis apzīmējums pats par sevi skan absurdi. Manuprāt, par „karu” kā tādu varēs runāt, kad starp valstīm pilnībā tiks sarautas diplomātiskās, politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības. Tomēr šobrīd nopietni apdraudētas ir Baltkrievijas un Eiropas valstu politiskās attiecības, kā rezultātā var rasties grūtības, arī cita veida attiecības veidojot.
Olga Domorada
Tulkojums no krievu valodas (saīsinājumā)
Citus Olgas Domoradas rakstus par situāciju Baltkrievijā Jūs varat atrast, uzklikšķinot uz taga “Baltkrievija” zem raksta nosaukuma.